2025. gada 21. maijā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) konferenču zālē notika ceturtā starptautiskā konference “Kodolenerģija Latvijai”, pulcējot ekspertus, politikas veidotājus un nozares interesentus no Latvijas un ārvalstīm. Konferences mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.
Politiskā griba un nākotnes stratēģija
Konferenci atklāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un RTU rektors Tālis Juhna, apliecinot augsta līmeņa atbalstu diskusijai par kodolenerģijas vietu Latvijas nākotnes enerģētikā. Tālis Juhna pauda RTU gatavību uzņemties vadošo lomu kodolenerģētikas izglītības attīstībā, ja tiek nodrošināts atbilstošs valsts un privātā sektora atbalsts un finansējums. Savukārt Kaspars Melnis uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt, lai Latvija spētu ražot konkurētspējīgu enerģiju nākotnē. Viņš akcentēja ilgtermiņa domāšanas un cilvēkresursu attīstības nozīmi un aicināja jau tagad meklēt jauniešus, kas gribēs un spēs šajā nozarē mācīties un strādāt, jo nākamie 10 – 15 gadi, kas nepieciešami nozares attīstībai, paies ātri.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska iepazīstināja ar Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, norādot, ka tajā ir vieta arī kodolenerģijai, kā arī plānota padziļināta izpēte par kodolenerģijas programmas izstrādi saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijām. Sakarā ar mazo modulāro kodolreaktoru (Small Modular Reactor — SMR) tehnoloģiju attīstību kodolenerģija atgūst popularitāti visā pasaulē. Latvijas Ministru Kabineta apstiprinātais ziņojums par kodolenerģijas izmantošanas iespējām Latvijā paredz izvērtēt sadarbību ar Igauniju — kaimiņvalsti, kuras parlaments piekritis kodolenerģijas programmai ar SMR uzstādīšanu.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs norādīja, ka saistībā ar atslēgšanos no BREL valstis bijušas tehniski, bet ne ekonomiski gatavas. Viņš norādīja, LCOE aprēķins par uzstādītās elektrības ražošanas jaudu neņem vērā kopējās sistēmas izmaksas, kas vajadzīgas frekvences balansēšanai, un ir milzīga atšķirība starp prognozētām un patiesām balansēšanas izmaksām, kas nosaka elektrības cenu gala patērētājam. Igaunijā balansēšanas izmaksas bija prognozētas ap 40 – 60M€/gadā, bet patiesībā tās ir ap 130M€/gadā, kas ir paredzamas gadiem uz priekšu un elektrības gala cenu palielinās nevis par 5%, bet gan par 20%. Rēķinos būtu jāievieš aile par frekvences balansēšanas izmaksām, jo tas, ka saules panelis ražo lēti, nenozīmē, ka tāda būs arī elektrības gala cena. Andris Kulbegs norādīja, ka salīdzināt kodolspēkstacijas ar saules un vēja stacijām nav pareizi, ja pamatā ņem tikai kondensācijas režīmu — siltumu izlaižot gaisā elektrības cena ir ap 90 – 110€/MWh. Ja ņem vērā koģenerācijas režīmu, kurā ražo gan elektrību gan siltumu, tad cena ir 50 – 60€/MWh par elektrību un 20 – 25€/MWh par siltumu. Viņš akcentēja, ka Baltijā trūkst bāzes jaudas, kas balansē tīkla frekvenci, ko var veikt tikai termoelektrocentrāles, kuras darbina fosilā gāze, šķelda, atkritumi vai kodolenerģija. Rīgā siltumu ražo ar šķeldu, tā vietā lai labāk izmantotu siltumu, ko iegūst TEC1 un TEC2, ražojot elektrību. Rezultātā Rīgas siltums ir tik dārgs, ka izdevīgāk izmantot individuālo apkuri. Ir jāuzlabo Rīgas siltuma tīkls, lai efektīvāk veiktu siltuma pārvadi un SMR visefektīvākie ir tieši tajās vietās, kur nepieciešams arī siltums. Siltuma uzņēmumi jāiesaista elektrības ražošanā un stabilizācijā. Noslēgumā Andris Kulbergs norādīja, ka mums jābūt vienotai Baltijas enerģētikas stratēģijai un ir svarīgi, ka enerģētikas uzņēmumu un ministrijas vadībā ir enerģētiķi.
Reģionālā pieredze un sadarbības iespējas
Fermi Energia izpilddirektors Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets) prezentēja Igaunijas progresu ceļā uz mazo modulāro reaktoru (SMR) ieviešanu. Igaunija ir pieņēmusi likumu par kodolspēkstacijas būvēšanu. Ir izvēlētas divas iespējamās vietas, galīgo vietu izvēlēsies 2027. gadā. Izmantos GE/Hitachi BWRX-300 reaktoru, kādu ceļ arī Ontario provincē Kanādā un Orlen Synthos plāno uzstādīt arī Polijā. Izmaksas tiek lēstas ap 4 miljardiem €. Arī viņš norādīja uz SMR tehnoloģiju nozīmi bāzes slodzes nodrošināšanā. Simulējot patēriņu un saules un vēja saražoto elektrību, ir labi redzams, ka nepieciešams nodrošināt vismaz 600MW bāzes jaudas, kas ir nepieciešama visu gadu jebkuros laika apstākļos. Jau tagad ir dienas, kad Baltijā saules paneļi var nodrošināt 100% no nepieciešamās jaudas un, uzstādot tos vēl vairāk, nav ekonomiski pamatoti.
Polijas Rūpniecības ministrijas pārstāvis Lukašs Savickis (Łukasz Sawicki) sniedza pārskatu par Polijas kodolprogrammu, kur jau tiek plānota ne tikai pirmā, bet arī otrā kodolspēkstacija. Viņš atzīmēja, ka Polijas valdība iesaistās lielo reaktoru uzstādīšanā, bet SMR reaktorus attīsta privāta ražotāju apvienība ORLEN Synthos Green Energy (OSGE). Finansējums pirmajai kodolspēkstacijai ir 45 miljardi eiro, ko Polijas valdība paredz atbalstīt 30% apmērā, iegādājoties kompānijas akcijas. Otrās spēkstacijas biznesa modelis tiek vēl izstrādāts, bet ir plānota sadarbība ar vairākām tērauda ražošanas kompānijām, sākotnējie ieguldījumi būs no PGE (Akciju sabiedrība — “Polijas enerģijas grupa”), pēc tam tās pārņems elektrības ražotāji un pašvaldības, piemēram, centralizētai siltumapgādei. Lai samazinātu pārvades izmaksas, spēkstacijas ir paredzēts celt patērētāju tuvumā.
VTT pārstāvis Mati Palaka (Matti Paljakka) dalījās ar Somijas pieredzi, kur darbojas 2 kodolspēkstacijas — Loviisā (pārvalda Fortum) ir divi VVERx 500 MW reaktori, un Olkiloto (pārvalda TVO) ir divi BWR 890 MW un viens EPR 1600 MW reaktors. Somijas patēriņš ir 83 TWh gadā, 3,8% importē, 38% iegūst no kodolenerģijas. 95% elektrības ir CO2 neitrāli un 41% izmanto rūpniecībā. Siltums ir 36 TWh, 73% CO2 neitrāli. Somijā visi politiskie spēki ir vai nu par, vai neitrāli pret kodolenerģiju. Kodolenerģiju atbalsta 68% iedzīvotāju, neatbalsta tikai 9%, pārējiem ir neitrāla attieksme. Matti Paljaka aicināja Latviju iesaistīties kopīgos pētniecības projektos un attīstīt universitāšu programmas.
RTU profesors Oļegs Linkevičs savā prezentācijā izgaismoja Baltijas kodolenerģijas vēsturi un nākotnes perspektīvas, uzsverot nepieciešamību pēc skaidras valsts politikas, normatīvā regulējuma un neatkarīgas uzraudzības institūcijas, lai nodrošinātu caurskatāmību, drošību un sabiedrības uzticēšanos iespējamam kodolenerģijas projektam Latvijā. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka IKP Latvijai ir salīdzinoši zems, tāpēc Latvijai ir jādomā par rūpniecības attīstību. Kodolenerģijas programma noder energointensīvu patērētāju attīstībai, piemēram no elektroenerģijas uz sintētisko degvielu transportam, rūpniecībai un datu centriem. Bāzes slodze būs vienmēr, un būtu ļoti sarežģīti to nodrošināt tikai ar saules un vēja enerģiju. Bet to var nodrošināt ar atomstacijām, ko neietekmē gadalaiks, laika apstākļi, vai diennakts stunda. Arī viņš norādīja, ka LCOE (izlīdzinātā cena par uzstādīto jaudu) aprēķini ir nosacīti, jo saules stacijām un vēja stacijām ir nepieciešamas balansēšanas jaudas, kas rada papildu izmaksas vismaz 10€/MWh, kas ir augstākas par to, kā bija prognozēts. Piedevām, saules paneļi un vēja turbīnas ir jāatjauno 20 – 30 gadu laikā, bet kodolspēkstacijas darbojas 60 un vairāk gadus. To ņemot vērā, arī kodolenerģija ir ar zemiem izmešiem un ilgtspējīga, par adekvātu un konkurētspējīgu cenu, kas varētu veicināt Baltijas attīstību.
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Agris Auce sniedza salīdzinošu skatījumu uz kodolenerģijas attīstības tempiem Eiropā, uzsverot, ka, ja Latvija vēlas būt daļa no zaļas un drošas energoapgādes nākotnes, tai jārīkojas izlēmīgi un nekavējoties. Viņš norādīja, ka praktiski visas Eiropas valstis atsāk vai attīsta jaunas kodolenerģijas programmas. Agris Auce norādīja, ka ne tikai Eiropas valstis, bet arī uzņēmumi, kuriem vajadzīga pastāvīga enerģija, plāno savus SMR, piemēram, Microsoft, Amazon, Facebook.
Zinātniskais pamatojums un tehnoloģiju izvērtējums
RTU profesors Antans Sauhats prezentēja pētījumu, kurā salīdzinātas kodolenerģijas, vēja, saules tehnoloģijas. Antans Sauhats norādīja, ka kodolreaktoru stacijas ir diezgan dārgas — 4,5 milj. € par MW. Šī cena ir noteikta pēc LCOE metodes, kas rēķina cenu par uzstādīto jaudu, bet nerēķina balansēšanas, papildu pieslēgumu u.c. izmaksas. Rodas jautājums, vai LCOE ir derīgs! Vai kodolspēkstacija atmaksāsies? Ja izmaksas ir 5 miljardi € par 1GW, tad atmaksāsies 6 gados, ja elektrības cena ir 100€/MWh, un stacija strādā 8000h/gadā (90% no visa laika). Bet ir maz ticams, ka spēkstacija varēs strādāt tik daudz stundas un ka elektrība būs par šādu cenu, jo jau šobrīd labvēlīgos laika apstākļos elektrības cenas ir pat negatīvas. Ir jāņem vērā, ka saules un vēja enerģijai ir viegli atslēgt liekās jaudas, bet nevar ieslēgt trūkstošās jaudas — tās jāatrod citur. Tāpēc ir nepieciešams domāt, kā izmantot liekās saules un vēja enerģijas jaudas, piemēram, ražojot ar pārpalikumu ūdeņradi, un no tā un no atmosfēras uzkrātās ogļskābās gāzes var sintezēt metānu.
Austrālijas Neatkarīgā pētniecības centra direktors Eidens Morisons (Aidan Morrison) analizēja Austrālijas pieredzi, kur pārmērīga paļaušanās uz sauli un vēju radījusi augstas gala lietotāju izmaksas. Lai arī cena, ko tirgus ir gatavs maksāt par vēja un saules enerģiju, iet uz leju, gala patērētājiem rēķini pieauguši vidēji no 600 līdz 1000 Austrālijas dolāriem mēnesī. Kā svarīgākais iemesls tam ir tas, ka plānā nav ielikts, cik daudz ir jāiegulda gāzes un elektrības pārvades infrastruktūrā, lai nodrošinātu patēriņu, kad nepūš vējš un nespīd saule. Eidens Morisons aicināja arī Latviju izvērtēt dažādus enerģijas attīstības scenārijus.
Drošība, sabiedrības uzticēšanās un cilvēkkapitāls
Romans Voronovs (Roman Voronov) no Lietuvas Kodolenerģijas asociācijas iepazīstināja ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pieredzi, tostarp reaktoru demontāžu un ilgtspējīgu uzglabāšanu. Galvenais radioaktīvo atkritumu apstrādes mērķis ir noglabāt tos tā, lai neietekmē biosfēru. Noglabājot šos materiālus, ir svarīgi atcerēties, ka pēc tam, kad radiācija būs samazinājusies, tie var būt noderīgi dažādu ķīmisko elementu ieguvei un arī otrreizējās kodoldegvielas ieguvei. Viņš uzsvēra, ka, informējot sabiedrību un ievērojot inženiertehniskās drošības normas, šo jautājumu iespējams atrisināt droši un pārskatāmi.
RTU asociētais profesors Dmitrijs Rusovs uzsvēra kodolenerģētikas izglītības nozīmi, norādot uz RTU gatavību veidot studiju virzienus, kas balstīti uz IAEA vadlīnijām. Viņš akcentēja, ka jau šobrīd RTU ir mācību programmas, kā, piemēram, “Siltumenerģētika un siltumtehnika” un “Medicīnas inženierija un fizika”, kurās var apgūt zināšanas, kas nepieciešamas kodolenerģētikā. Dmitrijs Rusovs aicināja savlaicīgi plānot cilvēkresursu attīstību, lai Latvija nepaliktu atkarīga no ārvalstu speciālistiem, jo speciālistu sagatavošanai nepieciešami 8 – 10 gadi.
Konferences prezentācijas un video pieejami: https://nuclear.lv/.
Konference norisinājās ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei — 2025” ietvaros. Konferenci organizēja un par saturu atbild nevalstiskā organizācija “Attīstības un inovāciju mācību centrs”. Konferenci atbalstīja Rīgas Tehniskā universitāte, Fermi Energia, bezpeļņas organizācija “Generation Atomic” un SIA “Odo”.
