Kā vēja spārniem aiztraukusies piepildīta un notikumiem bagāta nedēļa teju 40 dalībniekiem no 10 valstīm: ASV, Austrālijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Spānijas, Šveices, Vācijas un, protams, Latvijas.

Nometni vadīja Ilze Atardo, un programmu piedāvāja jau labi zināmās skolotājas, kurām šogad pievienojās arī kolēģis no Aizkraukles. Galvenais vadmotīvs un vērtības – nacionālā piederība (valoda, folklora, tradīcijas, vēsture), tehnoloģiju pratība (LEGO robotika), radošums (mākslas un dizaina nodarbības) un veselīgs dzīvesveids (sports un aktīvā atpūta dabā).

Šī gada īpašā iezīme – puišu bija vairāk nekā meiteņu. Tā nu folkloras un tradīciju nodarbībās varēja iemācīties pāru dejas, un sadancis ar kapelu “Karikste” noritēja vislabākajā veidā. Skolotājas Ievas Pekšas Kontrerasas vadībā dalībnieki mācījās jaunas dejas un atkārtoja jau zināmās, kā arī latviešu valodas nodarbībās analizēja vārdus dziesmām, kuras pat trijās balsīs tika apgūtas Ilzes Atardo vadībā.

Nometnē “Daugavas stāsti” dalībniekiem bija daudzveidīgas nodarbības un izglītojoši pasākumi.

Sākām ar tuvāko – Aizkraukles Profesionālās vidusskolas programmu iepazīšanu. Initas Šales vadībā visi iepazina kokapstrādes darbnīcas, automehāniķa, metinātāja, pavāra un citu profesiju mācību telpas un inventāru. Savukārt tālāki ceļi veda mācību ekskursijās.

Vispirms uz Staburagu, lai iepazītu Pļaviņu HES tapšanas vēsturi un tā radītās sekas – skaistā Staburaga un Daugavas ielejas appludināšanu. Visiem bija iespēja izstaigāt Vīgantes parku, iečukstēt vēlēšanos Dieva ausī un pēc tam piedalīties Staburaga bibliotēkas organizētajā pasākumā “Kāzas Sēlijā” un nogaršot svētku ēdienus.

Skrīverus iepazinām, ceļā dodoties ar vilcienu, kas daļai bērnu bija pirmā pieredze šajā transportlīdzeklī. Radošajās darbnīcās iepazinām latviešu kāruma – gotiņu – ietīšanu uzņēmumā “Skrīveru saldumi,” kā arī starptautiski pazīstamajā tekstila dizaina uzņēmumā “RADADA” katrs apgleznoja maisiņu sietspiedes tehnikā. Pēc tam gides vadībā iepazinām Andreja Upīša muzeju un dārzu. Un vakarā pārrunājām redzēto un dzirdēto par Sūnu ciemu un Laimes lāci.

Trešais brauciens bija uz Likteņdārzu Koknesē. Roadgames lietotne, komandas, sadarbība, izglītojoši jautājumi, sacensību gars un skaista diena garantēta. Par piemiņu katram – kopbilde pie Dziesmusvētku cildinājuma akmens.

Toties Aizkrauklē izstaigātas skaisto skatu takas pie Daugavas un izspēlētas senās spēles muzejā “Kalna ziedi.”

Pašiem nometnes dalībniekiem arī bija iespēja radoši darboties. Skolotāja Jāņa Cielava LEGO robotu darbnīcā tā bija daudzveidīgu robotu konstruēšana un programmēšana. Skolotāja Līga Vējiņa vadīja ādas dizaina darbnīcu, kurā tapa vāciņi pasei, ādas siksnas un jostiņas. 

Vakaros notika dažādi pasākumi. Talantu konkurss pārsteidza ar radošumu, daudziem muzikālajiem priekšnesumiem un, jau tradicionāli – to vadīja paši jaunieši. Tāpat kā komandas, kuru nosaukumi šogad bija apmeklēto vietu vārdi – Aizkraukle, Skrīveri, Staburags un Likteņdārzs. Katra komanda sagatavoja arī viktorīnas jautājumus par konkrēto vietu, un nometnes noslēgumā spraigā cīņā tika izspēlēta viktorīna ar 25 jautājumiem. Tikpat azartiski visi piedalījās tautas bumbas turnīrā un citās sporta aktivitātēs, ko vadīja skolotāja Una Selīna Muižniece. Un, protams, visu gaidītā nakts trasīte, kurā šogad pirmo reizi vecākie dalībnieki piedalījās organizēšanā. 

Dalībnieku nacionālo pašapziņu un latviešu valodas prasmes stiprināja gan savstarpējās ikdienas sarunas, gan nometnes programmā iekļautie pasākumi. Nometnes noslēgumā gan diasporas jaunieši, gan puiši no Ventspils skanīgi dziedāja, sparīgi dejoja un lepni atrādīja savu veikumu dizaina un lego darbnīcās. Kopīgā noslēguma piknika laikā bija gan smaidi un apskāvieni, gan nobira pa kādai šķiršanās asarai. Tomēr visu sirdīs bija prieks par kopā būšanu, ko izdziedājām ar Ārijas Elksnes vārdiem: 

“Apāvos kājas un iešu un iešu,

Bet vēl aiz pasaules malas sauks: 

Vasaras vakars un vīgriežu vāli 

Smaržo pēc laimes pie Daugavas.”

Sajust un redzēt Latviju, satikt vai iepazīt jaunus draugus, doties ekskursijās, piedalīties darbnīcās, radoši izpausties vakara pasākumos – tas viss notika diasporas vasaras nometnē “Daugavas stāsti 2026”. Šī gada “Daugavas stāsti” ir izskanējuši… Bet tie turpinās. Vecāku sarakstē, meklējot kādu nepierakstītu adresi, lai puisis Itālijā turpinātu saziņu ar jauno draugu Tenerifē, vai ventspilnieks, kurš vēlas turpināt draudzību ar meiteni Itālijā. Un tie “lielie”, kuri kopīgi plāno atkal tikties nākamgad kādā jauniešu nometnē.

Paldies visiem dalībniekiem un paldies skolotājiem! Paldies vecākiem, kas uztur ģimenē latviešu valodu un gadu no gada dod iespēju saviem bērniem piedalīties nometnē. 

Plašāka informācija par nometni pieejama: https://daugavasstasti.wordpress.com/